Un tā es sāku savu ikdienas rutīnu.
Tāds riņķa dancis vien sanāk un nekas īsti prātīgs nenotiek.Nu vismaz pašlaik,jo šobrīd pie visa vainoju laiku.
Tas ir interesanti vainot apstākļus,kas nespēj pateikt ko pretī.Tā ir tāda pārākuma sajūta pret laiku.dzīvi un tādām lietām.
Un justies pārākam ir ļoti,ļoti patīkama sajūta.Tu uz mirkli jūties kā karalis,kas spēj komandēt dzīves armiju.Karalis,kas pārvalda visas.visas šaha figūriņas.Karalis,kas ar vienu vārdu.frāzi.teikumu spēj sadragāt kādu pasaulīti!
Es šodien jūtos karalis savā rutīnā!
Ārā smaržo pēc rudens,vai to es sajūtu vienīgais? Ar katru dienu laiks skrien ātrāk un ātrāk!
Tā ir sasodīti biedējoša sajūta...
Bet es šodien esmu karalis un karaļi ir vienaldzīgi pret laiku,dzīvi un tādām nesvarīgām lietām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru