trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Tāda sajūta,ka vientulība dziedē.

Reiz dzirdēju,ka vientuļie esot tie laimīgākie,jo nav nekādu grožu,citu sistēmas un citu bēdas! Tev pieder savas bēdas.sava sistēma un tu pats sevi turi grožos.

Un tad es sev automātiski uzdevu jautājumu-Vai es esmu vientuļš? Un atbilde bija apstiprinoša.

Mani dziedē vientulība! Pēc visiem dienas pienākumiem es vakaru pavadu viens! Savām domām,saviem vakara darbiem un nedarbiem...

Es šeit runāju par to vientulību,kas ir ļoti veselīga un skaista,nevis par vientulību,ka apkārt nav pilnīgi neviena personāža! Manā dzīvē ir ļoti daudz personāžu..ar kuriem eju izklaidēties..ar kuriem smejos,vai šad un tad raudu,bet mana vientulība ir tā dziedinošā,kura no manīm izrauj visas pieredzētās sirdsāpēs un liek aizmirst un visiem laikiem! Tas arī mazliet pasargā no tās sāpīgās dzīves daļas-attiecībām!



2 komentāri:

  1. vienatne un vientulība.., it kā tik līdzīgas, bet tomēr dažādas savā būtības izpausmē..

    vienatne dziedē vientulību un ne tikai, mmmhm

    vienatne ir brīnumpilna sevis atklāsme, ja vien tevī ir kas vairāk par tukšumu slēpjošo piepildītības ilūziju burbuli, kurš esot vienatnē mēdz diezgan nepatīkami pārsteigt, ja tevī pašā nekā nav..

    varbūt tāpēc daudzi izvēlas vienatni, ne sabiedrību un tās `blakusproduktus`.., lai atrastu Sevi

    un patiesi vientuļie izvēlas sabiedrību, lai bēgtu no Sevis..

    AtbildētDzēst
  2. Man vārds vientulība asociējas tikai ar kaut ko pozītīvu, ja es to attiecinu uz sevi.
    Un man ļoti patika šis raksts:
    http://e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=2386&mode=thread&order=0&thold=0

    AtbildētDzēst