Šajā laikā uz kādu laika posmu ir sajūta,ka pasaule ir kļuvusi neskarta,tīra un laba.
Tas baltais sniegs tādu kā nevainības plīvuri pār pasauli pārklāj...
Vakarnakt pa logu skatijos uz laternu,kas stresaini mirgoja.Sajūta kā mūsdienīgā filmā par veclaicīgkiem spokiem! Un sniegs,sniegs visu padarija šausmīgi sireālu.
Jā,šausmīgi sireālu..nevis vienkārši sireālu.Parasti jau no šausmām sirds sāk ātrāk pukstēt...
Un negribētos domāt,ka pārējās emocijas ir pazudušas.Tas taču būtu tik sāpīgi nejust neko.Vēl sāpīgāk kā just nežēlīgākās sirds sāpes,vai kādus citus pārdzīvojumus.
Šobrīd es jūtu,ka ir sākusies nedēļas nogale,kas manī atmodina cerības sajūtu uz priekiem.smiekliem un jautrību!
Baudiet ziemu un gaidiet pavasari.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru