Vakar izmetu ārā vairākus pulksteņu.
Un tieši tas bija iemesls tam,ka atcerējos :Man taču eksistē virtuālā dienasgrāmata!
Kādēļ pulksteņi bija vainīgi es nezinu ,bet tas taču ir forši vainot ko tādu,kas nākotnē tev nevar atriebties ar kādu vainošanos,vai kādu citu elegantu aktivitāti.
Visādi svētki pagājuši,visādas lietas padarītas.Jā,un arī ir ļoti daudz nepadarītā,bet uz tādām lietām galīgi negribas koncentrēties! Ārā taču beidzot nelīņā un ir karsts.
Rīt sākšu mainīt ādas toni.Vasarā tomēr gribas tādam brūnākam.Nu uzreiz ir tāda sajūta,ka es esmu cits cilvēks.Un citā cilvēka ādā padzīvot šad un tad ir patīkami un pat vajadzīgi.
Tas jau mazliet velk uz kādu garīgu kaiti,bet kuram cilvēkam tādu/tādas nav?
Mans ķermenis alkst pēc dabas,ūdeņiem un visas tās brīvības.
Meklējiet savu brīvību un smaidat,jo laika definīcija ir tāda,ka tas neģēlis paskrien nu dikti ātri.
Un žēl,ka visus.visus pulksteņus ārā izmest nevar,jo tad jau apstāsties laiks un tas arī ir slikti...
Un tieši tas bija iemesls tam,ka atcerējos :Man taču eksistē virtuālā dienasgrāmata!
Kādēļ pulksteņi bija vainīgi es nezinu ,bet tas taču ir forši vainot ko tādu,kas nākotnē tev nevar atriebties ar kādu vainošanos,vai kādu citu elegantu aktivitāti.
Visādi svētki pagājuši,visādas lietas padarītas.Jā,un arī ir ļoti daudz nepadarītā,bet uz tādām lietām galīgi negribas koncentrēties! Ārā taču beidzot nelīņā un ir karsts.
Rīt sākšu mainīt ādas toni.Vasarā tomēr gribas tādam brūnākam.Nu uzreiz ir tāda sajūta,ka es esmu cits cilvēks.Un citā cilvēka ādā padzīvot šad un tad ir patīkami un pat vajadzīgi.
Tas jau mazliet velk uz kādu garīgu kaiti,bet kuram cilvēkam tādu/tādas nav?
Mans ķermenis alkst pēc dabas,ūdeņiem un visas tās brīvības.
Meklējiet savu brīvību un smaidat,jo laika definīcija ir tāda,ka tas neģēlis paskrien nu dikti ātri.
Un žēl,ka visus.visus pulksteņus ārā izmest nevar,jo tad jau apstāsties laiks un tas arī ir slikti...
